Uztura nodarbības bērnu vasaras nometnēs – laiks rezervēt jau tagad!

Vasara tuvojas, un līdz ar to arī bērnu nometņu sezona!
Ja Tu esi nometnes organizators un vēlies papildināt programmu ar vērtīgu, izglītojošu un jautru aktivitāti, piedāvāju vadīt uztura nodarbības bērniem.

---

Ko bērni uzzina nodarbībās?

Šīs nav parastās "veselīgā uztura lekcijas". Tās ir dinamiskas, rotaļīgas un bērniem saistošas nodarbības, kuru laikā bērni:

✅ iepazīst dažādus produktus ar piecām maņām
✅ uzzina, kā ēdiens palīdz būt stipriem, ātriem un gudriem
✅ iesaistās aktīvās spēlēs, viktorīnās un uzdevumos
✅ saprot, kāpēc saldumi nav aizliegti, bet jālieto ar prātu
✅ var piedalīties mini eksperimentā vai pagaršot ko jaunu

---

Nodarbību mērķis:

• Attīstīt bērnu izpratni par veselīga uztura nozīmi ikdienā – kā ēdiens ietekmē noskaņojumu, spēku, koncentrēšanos un pašsajūtu

• Rosināt bērnus domāt kritiski par pārtikas reklāmām un saldumu industriju – rotaļīgi un viņu valodā
• Iemācīt bērniem vienkāršas, draudzīgas izvēles, ko viņi var izmantot arī bez vecāku klātbūtnes (piemēram, nometnē, skolā, veikalā)
• Veicināt pozitīvu attieksmi pret ēdienu, samazinot kaunu vai bailes par “nepareizām izvēlēm”
• Attīstīt maņas un uzmanību – izmantojot spēles ar garšām, smaržām un tekstūrām
• Stiprināt bērnu pašapziņu un lēmumu pieņemšanas prasmes, ļaujot viņiem pašiem izdarīt mazās izvēles

---

Kas es esmu?

Esmu kvalificēta uztura speciāliste Santa Grietiņa, ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi. Esmu grāmatas “Izvēlīgā ēšana” autore, vadījusi neskaitāmas nodarbības bērniem, un es vienmēr ar aizrautību iesaistos procesā, kur bērni caur spēli un pieredzi apgūst veselīga uztura pamatus.

---

📍 Kur un kā notiek nodarbības?

• Pieejamas visā Latvijā (pēc vienošanās)

• Piemērotas dažāda vecuma grupām (5–12 g.v.)

• Ilgums: 45–60 minūtes (vai pēc vienošanās)

• Iespējams pielāgot tematu nometnes mērķiem vai tēmai

• Nodrošinu materiālus, spēles, rekvizītus

---

Vai vēlies nodarbību savā nometnē?

💌 Raksti man uz [email protected]

Vēl ir pieejami brīvi datumi!
Sadarbības piedāvājumus izskatu gan vienas nodarbības, gan regulāra cikla veidā.

---

Uztura izglītība var būt aizraujoša – par to pārliecināsies arī Tavā nometnē!
Sazinies un rezervē datumu jau šodien!

Kā es kļuvu par uztura speciālisti – un kāpēc tas ir mans aicinājums

Kad man jautā, kāpēc es kļuvu par uztura speciālisti, es nevaru atbildēt vienā teikumā. Tā nav tikai profesija – tā ir manas dzīves pieredzes, vērošanas, vilšanās un iedvesmas summa.

Esmu kvalificēta uztura speciāliste ar bakalaura un maģistra grādu no RSU, un vairāk nekā 10 gadu laikā esmu strādājusi gan slimnīcās, gan veselības centros, gan ar pacientiem ar lieko svaru, vielmaiņas traucējumiem, gan vecākiem, kuri meklē risinājumus saviem bērniem. Bet mana pieeja mainījās, kad pati kļuvu par mammu.

---

Ēšanas drāmas pie sava galda

Kad mēs pirmo reizi sastopamies ar izvēlīgu ēšanu savā ģimenē, šķiet, ka kaut kas nav kārtībā. Tu esi centusies, esi meklējusi receptes, esi griezusi dārzeņus zvaigznītēs... bet bērns atsakās. Raud, met zemē, vai vienkārši ignorē. Es zinu šo sajūtu ne tikai kā speciāliste – es zinu to kā mamma.

Tieši tāpēc tapa izveligs.lv – vietne, kur apvienojas zināšanas, empātija un radošums. Te es dalos ar grāmatām, spēlēm, kartītēm, lekcijām un konsultācijām, kas palīdz bērniem veidot veselīgu attieksmi pret ēdienu – soli pa solim, bez spiediena.

---

Mana pieeja – mierīgi, draudzīgi un reāli

Es neticu stingrām diētām vai pavēlēm pie galda. Es ticu pozitīvai pieredzei, spēlei, bērna maņu attīstīšanai, un tam, ka uztura ieteikumiem jābūt pielāgotiem dzīvei, ne ideālai teorijai.

Tāpēc manā piedāvājumā ir:

• Individuālas uztura konsultācijas bērniem un pieaugušajiem

• Nodarbības bērniem – caur spēli un maņām

• Lekcijas pieaugušajiem – vecākiem, pedagogiem, uzņēmumiem

• Radoši materiāli, kas veido pozitīvu ēšanas pieredzi

• Un, protams – mana grāmata “Izvēlīgā ēšana. No izvēlīga uz aizrautīgu ēdāju”

---

Kas mani iedvesmo

Mans lielākais prieks ir tad, kad kāds man uzraksta:
“Pateicoties Tev, mans bērns beidzot pagaršoja burkānu. Mēs visi bijām šokā!”

Šādi brīži pierāda, ka tas, ko daru, maina dzīves. Un man tas ir vissvarīgākais.

---

Ja Tu arī...

...esi mamma vai tētis, kurš ir noguris no ēšanas drāmām,
...vai vienkārši vēlies palīdzēt savam bērnam ēst veselīgāk – Tu esi īstajā vietā.

Droši apskati veikala sadaļu, piesakies uz konsultāciju, vai vienkārši seko Instagram @izveligs.lv, lai iedvesmotos.

Kopā mēs palīdzēsim bērnam iemīlēt ēdienu.

Kāpēc bērnam ir svarīgi kustēties?

Mūsdienu sabiedrībā bērnu ikdiena arvien vairāk tiek pavadīta sēdus – skolā, mājasdarbu laikā un pie ekrāniem. Tomēr zinātniskie pētījumi, tostarp Andersa Hansena grāmatā Smadzeņu spēks, apliecina, ka fiziskās aktivitātes ir ne tikai svarīgas ķermenim, bet arī būtiski ietekmē smadzeņu attīstību un kognitīvās spējas.

Kā fiziskās aktivitātes ietekmē bērna smadzenes?

Pētījumi rāda, ka kustības uzlabo:

• Koncentrēšanās spējas – bērni, kas ir fiziski aktīvi, labāk spēj pievērst uzmanību un ilgāk koncentrēties uz uzdevumiem.

• Mācīšanās spējas un atmiņu – regulāras fiziskās aktivitātes veicina jaunu smadzeņu šūnu veidošanos un uzlabo informācijas apstrādi.

• Garastāvokli un emocionālo līdzsvaru – kustības palīdz samazināt stresu un trauksmi, palielina labsajūtas hormonu līmeni.

• Kreativitāti un problēmu risināšanas prasmes – fiziskā aktivitāte stimulē smadzenes, veicinot radošo domāšanu.

Turklāt Hansens savā grāmatā norāda, ka lai ietekme uz smadzenēm būtu maksimāla, bērniem vajadzētu būt aktīviem vismaz 30 minūtes. Arī īsākas aktivitātes ir gana labas. Ja bērni un pusaudži izkustas kaut vai 12 minūtes, uzlabojas gan viņu koncentrēšanās spējas, gan izlasītā teksta izpratne. Pat 4 minūšu ilgas fiziskās aktivitātes, kas pēc intensitātes atbilst skriešanai, palīdz labāk koncentrēties.

Cik daudz bērnam vajadzētu kustēties?

Pasaules Veselības organizācija iesaka bērniem vecumā no 5 līdz 17 gadiem vismaz 60 minūtes mērenas vai intensīvas fiziskās aktivitātes katru dienu. Tam nav obligāti jābūt sportam – tas var būt brīva spēle laukā, skriešana, dejošana vai riteņbraukšana.

Regulāras aktivitātes pāris reižu nedēļā vismaz 2-3 mēnešus dod noturīgāku efektu - uzlabojas matemātiskās domāšanas prasmes, pieaug kreativitāte un uzlabojas kontroles funkcijas, piemēram, plānošanas prasme, iniciatīva, emocionālā noturība.

Praktiski veidi, kā veicināt bērna fizisko aktivitāti

• Iekļauj kustības ikdienā – ejot kājām uz skolu, izvēloties kāpnes lifta vietā.

• Organizē aktīvas spēles – lēkšana, bumbu spēles, paslēpes.

• Dodies ar bērnu dabā – pārgājieni, braucieni ar velosipēdu.

• Bezrūpīga rotaļa – ļauj bērnam skriet, lēkt un izpausties spontāni.

• Būšana par paraugu – bērni seko vecāku piemēram, tāpēc arī pieaugušajiem ir svarīgi būt aktīviem.

Noslēgumā

Fiziskās aktivitātes nav tikai jautrība un izklaide – tās ir būtiskas bērna attīstībai un smadzeņu veselībai. Iekļaujot kustības ikdienā, vecāki var palīdzēt bērniem būt ne tikai fiziski stiprākiem, bet arī gudrākiem, priecīgākiem un emocionāli līdzsvarotākiem. Laiks kustēties un attīstīt smadzeņu spēku!

Uzturs dzīvībai - kāpēc mums jācenšas ēst vismaz 30 augu nedēļā?

Mūsu veselība ir tiešā mērā atkarīga no tā, ko ēdam. Mūsdienu zinātne arvien vairāk pierāda, ka uzturam ir ne tikai kaloriju un uzturvielu nozīme, bet tas ietekmē arī zarnu mikrobiotu, kas ir cieši saistīta ar imunitāti, garastāvokli un vispārējo labsajūtu. Nesen izlasīju britu epidemiologa Tima Spektora grāmatu Ēdiens dzīvībai un tajā Tims uzsver, cik svarīgi ir patērēt nepārstrādātu uzturu un daudzveidīgu augu valsts produktus, lai uzturētu veselīgu zarnu mikrobiomu.

Kāpēc 30 augu nedēļā?

Viens no Spektora galvenajiem ieteikumiem ir mēģināt nedēļā apēst vismaz 30 dažādus augu valsts produktus. Tajā ietilpst ne tikai dārzeņi un augļi, bet arī rieksti, sēklas, pākšaugi, pilngraudu produkti un pat garšaugi. Zinātnieki ir atklājuši, ka mikrobioma daudzveidība ir saistīta ar spēcīgu imunitāti un samazinātu hronisko slimību risku.

Ja ikdienā lietojam tikai nedaudzus veidus dārzeņu un augļu, mūsu mikroorganismi saņem vienveidīgu "barību". Taču, palielinot uztura daudzveidību, mēs veicinām veselīgu mikrobu vidi, kas savukārt uzlabo gremošanu, samazina iekaisuma procesus un uzlabo vispārējo veselības stāvokli.

Nepārstrādāts uzturs un tā nozīme

Pārstrādāta pārtika bieži satur piedevas, cukurus un piesātinātos taukus, kas var negatīvi ietekmēt mikrobiotu un kopējo veselību. Savukārt svaigs, dabīgs uzturs ir bagāts ar antioksidantiem, vitamīniem un minerālvielām, kas sniedz organismam visu nepieciešamo optimālai darbībai.

Turklāt jaunākie pētījumi liecina, ka uzturam ir būtiska loma ne tikai vispārējā veselībā, bet arī bioloģiskās novecošanās palēnināšanā. Zinātnieki, analizējot uztura ietekmi uz epiģenētiskajiem procesiem, ir atklājuši, ka pārtika ar augstu dārzeņu, augļu un pilngraudu saturu var palēnināt bioloģisko novecošanos, savukārt nepilnvērtīgs uzturs var to paātrināt. Pētījumi rāda, ka uzturs ar daudzveidīgiem augu valsts produktiem pozitīvi ietekmē organisma novecošanās rādītājus, kas nosaka organisma patieso fizioloģisko vecumu un tā veselības potenciālu ilgtermiņā.

Praktiski padomi, kā sasniegt 30 augu mērķi

Lai ēdienkarte būtu daudzveidīga, šeit ir daži padomi, kā palielināt augu valsts produktu daudzumu ikdienā:

• Eksperimentē ar jauniem dārzeņiem un augļiem – pievieno uzturā ko jaunu, piemēram, topinambūra sakni vai sarkanos kāpostus.

• Izmanto pupiņas, lēcas un zirņus – tie ir ne tikai labs olbaltumvielu avots, bet arī lielisks veids, kā palielināt augu daudzveidību.

• Neaizmirsti par riekstiem un sēklām – pievieno tos putrām, jogurtam vai smūtijiem.

• Izmanto svaigus un kaltētus garšaugus – tie sniedz ne tikai bagātīgu garšu, bet arī papildus polifenolus un mikroelementus.

• Daudzkrāsaina dārzeņu biezzupa – dārzeņu sautējumi un krēmzupas ir lielisks veids, kā vienā reizē apvienot vairākus dārzeņus.

Noslēgumā

Zarnu veselība un kopējā labsajūta ir cieši saistīta ar uztura daudzveidību un dabīgu produktu lietošanu. Iekļaujot uzturā vismaz 30 dažādus augu valsts produktus nedēļā, tu ne tikai uzlabosi savu veselību, bet arī stiprināsi savu imunitāti un enerģijas līmeni. Turklāt daudzveidīgs un dabīgs uzturs var palīdzēt palēnināt bioloģisko novecošanos un ilgtermiņā saglabāt organisma jauneklīgumu un vitalitāti. Pamēģini jaunu izaicinājumu un dalies ar savu pieredzi komentāros!

Kāpēc bērniem vajag garlaicību... arī ēdienreizēs?

Mūsdienās bērniem gandrīz nekad nav jāgarlaikojas – viņiem ir pieejami ekrāni, rotaļlietas, aktivitātes un pastāvīga stimulācija. Taču viena no vietām, kur garlaicība var būt ne tikai noderīga, bet pat nepieciešama, ir pie pusdienu galda. Kāpēc? Tāpēc, ka apzināta ēšana palīdz bērniem labāk saprast, kad viņi ir izsalkuši un paēduši, kā arī veido veselīgākus ēšanas paradumus ilgtermiņā.

Problēma: ēšana kā izklaide

Daudzi vecāki ir pieraduši, ka, lai bērns ēstu, nepieciešams viņu kaut kā „izklaidēt”. Multfilma telefonā, spēlītes ar karoti kā lidmašīnu, „vēl viena karotīte mammas dēļ” – tās visas ir stratēģijas, ko izmantojam, lai panāktu, ka bērns apēd savu porciju.

Bet vai tas ir labi? Pētījumi rāda, ka, ja bērns ēšanas laikā ir novērsts, viņš nespēj sajust savu dabisko izsalkumu un sāta sajūtu. Rezultātā viņš var ēst pārāk daudz vai tieši pretēji – būt izvēlīgs un nezināt, kas viņam īsti garšo.

Kāpēc apzināta ēšana ir tik svarīga?

Apzināta ēšana nozīmē ēst, pilnībā koncentrējoties uz procesu – garšu, tekstūru, smaržu un ķermeņa signāliem. Šī prakse palīdz: ✔️ Atpazīt izsalkuma un sāta sajūtu; ✔️ Novērst emocionālo ēšanu un uzkodu graušanu; ✔️ Attīstīt pozitīvas attiecības ar ēdienu; ✔️ Veidot ieradumu ēst lēnāk un izbaudīt maltīti.

Kā veidot mierīgas un fokusētas maltītes?

1. Izslēdz ekrānus

Ēšanas laikā TV, planšetes un telefoni ir ārpus spēles. Ja vecāki ir ieslēguši televizoru vai skatās telefonā, arī bērns vēlēsies to darīt. Mēģini radīt noteikumu: ēdienreizes ir ekrānbrīvs laiks.

2. Runājiet par ēdienu

Lai bērns nepievērstos citām domām, vari uzdot jautājumus: "Kā šodien garšo šis ēdiens?", "Kā tu domā, no kā tas gatavots?", "Vai tu vari pateikt, kāda ir tā tekstūra – kraukšķīgs vai mīksts?" Tas palīdzēs bērnam labāk saprast un novērtēt ēdienu.

3. Iesaisti bērnu maltītes sagatavošanā

Ja bērns palīdz gatavot, viņam būs lielāka interese to arī apēst. Mazākiem bērniem vari ļaut izvēlēties dārzeņus, samaisīt mīklu vai salikt produktus uz šķīvja.

4. Nesteidzies!

Ēšanai jābūt mierīgam procesam, nevis ātram „apēd un skrien tālāk” rituālam. Radini bērnu pie tā, ka ēdienreizes ilgst vismaz 15–20 minūtes. Ja viņš steidzas, atgādini, ka ēdiens ir jābauda, nevis jānorij kā sacensībās.

Kad garlaicība palīdz… un kad tā traucē?

Lai gan neliela garlaicība var palīdzēt koncentrēties uz ēdienu, tā nedrīkst kļūt par negatīvu pieredzi. Ja bērns pie galda jūtas „piespiedu kārtā iesēdināts” un nespēj sagaidīt maltītes beigas, iespējams, ēdienreizes atmosfēra ir pārāk strikta vai nepatīkama. Mērķis ir panākt, lai ēšanas process ir dabisks un patīkams.

Ēdienreizes nav tikai par kalorijām un uzturvielām – tās ir iespēja bērniem veidot veselīgas attiecības ar ēdienu. Un dažreiz, lai bērns iemācītos ēst labāk, viņam vienkārši vajag… mazliet garlaicības. 

Limonāde un cukura daudzuma atšķirības dažādās valstīs

9 lietas, ko Tev nevajadzētu teikt bērnam par ēšanu

Pareiza komunikācija ar bērnu par ēdienu un uzturu ir ļoti svarīga, lai izveidotu veselīgas attiecības ar ēdienu un neveicinātu bērnam ēšanas traucējumus. Šoreiz par 9 tipiskākajām situācijām un teikumiem, ko vecāki mēdz teikt saviem bērniem, kā bērni to izprot un ko labāk tā vietā teikt.

• ”Redzi, cik labi brālis/māsa/brālēns/draugs ēd, kāpēc tu tā nevarētu?”

Kā bērns to dzird: ”viņš/viņa ir labāks par mani”.

Labāk saki: ”Es zinu, ka tu arī labi ēdīsi. Tas prasa laiku iepazīt daudz jaunas garšas, lai ēdiens patiktu!”

Salīdzināšana rada bērnam nepārliecinātību, un tas var veicināt zemu pašvērtējumu. Tā vietā ir jārada pārliecība, ka bērns var un viņam patiks šis ēdiens tad, kad pienāks viņa īstais laiks.

• ”Pēdējo reizi saku – nē, saldējumu tu nedabūsi!”

Kā bērns to dzird: ”es nekad vairs nedabūšu saldējumu!”

Labāk saki: ”saldējumu šobrīd tu nedabūsi, jo pusdienas ir pēc pusstundas, bet šonedēļ kādā dienā tu saldējumu dabūsi!”

Bērni daudz labāk pieņems šo faktu, ja pamatosi, kāpēc viņš šobrīd nedabūs kāroto un kad viņš to dabūs.

• ”Kad apēdīsi dārzeņus, tad dabūsi desertu!”

Kā bērns to saprot: ”es nevaru sagaidīt to dienu, kad man nebūs jāēd dārzeņi, un es uzreiz tikšu pie deserta!”

Kā labāk rīkoties? Šādā veidā mēs dārzeņus noliekam tādā pozīcijā, ka tas ir kaut kas negaršīgs un nebaudāms. Pētījumi rāda, ka bērni vienmēr dos priekšroku atalgojuma ēdienam nevis ēdienam, ko liek apēst. Tāpēc nepiedāvā atalgojuma ēdienu, bet bieži piedāvā garšīgi pagatavotus dārzeņus un uzsver nevis to, ka tie ir veselīgi (jo bērnam tas neko īsti neizsaka), bet gan tie ir gardi, krāsaini, aizraujoši utt.

Atceries, ka piedāvājot atalgojuma ēdienu, piemēram, par labu uzvedību utt., mēs varam veicināt bērnam emocionālo ēšanu tālākā nākotnē. Tas izpaužas kā savu ”emociju apēšana”. Noteikti esi redzējis amerikāņu filmās, ka cilvēki aiz bēdām apēd veselu saldējuma kasti?

• ”Tev taču garšoja siers, tu gan esi izvēlīgs!”

Kā bērns to saprot: ”varbūt es nekad neizaugšu no šīs izvēlīgās ēšanas?”

Ko darīt? Nepievērs uzmanību izvēlīgajai ēšanai un nenorādi uz to. Tā vietā centies panākt, ka maltītes ir interesantas un pievilcīgas. Labāk neuzskati savu bērnu par izvēlīgo ēdāju, jo bieži vien tā ir normāla attīstības stadija un norāde ”izvēlīgais ēdājs” mēdz ”pieķerties”. Kādai meitenei vecāki visu laiku norādīja, ka viņa ir izvēlīgais ēdājs. To zināja visi apkārt esošie un šī izvēlīgā ēšana nebeidzās bērnībā. Tas turpinājās arī pieaugušā vecumā, jo visi zināja un uzskatīja, ka viņa neēd to un to. Kad meitene pārvācās dzīvot uz Ķīnu, viņa sāka ēst visu to, ko pirms tam nebija ēdusi, jo tur viņu neviens nepazina un nerādīja ar pirkstu, ka – tu taču to neēd.

• ”Vai tad tu esi paēdis? Nu, apēd vēl pāris kumosus un tad varēsi iet.”

Kā bērns to saprot: ”mamma/tētis labāk zina, kad esmu paēdis, tāpēc varu neuzticēties savām sajūtām.”

Labāk saki: ”paēd kārtīgi, jo nākamā maltīte būs tikai no rīta/pusdienās/launagā/vakariņās.”

Kad bērni paši ir atbildīgi par to, cik daudz apēst, lai izturētu līdz nākamajai maltītei, viņi iemācās, kā efektīvi pārvaldīt izsalkumu. Un nav nekas traks ļaut bērniem kļūdīties (just izsalkumu). Kā arī, bērni ļoti labi izjūt sāta sajūtu, un ja mēs mudinam viņus ēst vairāk, tad viņi vairs nepaļausies uz savu sāta sajūtu (jo mamma/tētis zina labāk). Tas, savukārt, nākotnē noved pie biežām pārēšanās situācijām.

• ”Apēd šo, tas ir veselīgi!”

Kā bērns to saprot: ”tas ir negaršīgi!”

Labāk teikt: ”šis garšo ļoti labi un ir līdzīgs x ēdienam, kas tev garšoja!”

Kā jau iepriekš minēju, ka bērns īsti nesaprot jēdzienu veselīgs. Tad vecāki paskaidro, ka tas palīdzēs matiem ātri augt, muskuļiem augt utt. Bet, ja bērns šo produktu ēdīs, un pēc kāda laika tie muskuļi nebūs izauguši, bērns būs vīlies un neticēs vairs vecākiem. Tāpēc tā vietā ir jāuzsver, ka ēdiens ir garšīgs, jānorāda uz tā īpašībām (krāsains, spilgts, jautrs) – to bērniem ir vieglāk saprast.

• ”Mēs neēdam bieži kūkas, jo tās ir sliktas!”

Kā bērns to saprot: ”man patīk viss, kas ir slikts!”

Labāk teikt: ”kūka nav ēdiens, ko mēs ēdam visu laiku. To mēs ēdam svētkos, piemēram, pie Annas dzimšanas dienā gan jau būs kūka.”

Norādes uz ēdienu labs vai slikts, veicina vainas sajūtu. Un tā nav īstā sajūta, kādai būtu jābūt, kad ēdam. Tā vietā jāmāca bērnam, ka visi produkti ir ēdami, tikai dažus ēdam retāk.

• ”Tev negaršo? Es tev uztaisīšu kaut ko citu!”

Kā bērns to saprot: ”man nav jāēd šis ēdiens, jo mamma/tētis vienmēr pagatavos manu favorītēdienu!”

Labāk teikt: ”mēs visi ēdam vienādas vakariņas, dažreiz ir tavs iecienītais ēdiens, dažreiz tēta/mammas/brāļa favorītēdiens.”

Ieturot kopīgas maltītes, bērns mācās par ģimenes tradīcijām, kā arī laika gaitā tas mudina bērnu pieņemt plašāku ēdienu klāstu.

• ”Malacis!” (apēdot vairāk kā ierasts)

Kā bērns to saprot: ”mamma/tētis ir lepni, ka es ēdu daudz!”

Labāk teikt: ”malacis, ka pats jūti, cik daudz vari un gribi apēst!”

Uzslavējot bērnu par kārtīgu paēšanu, mācām, ka kvantitāte ir svarīgāka nekā uzticēšanās savām sajūtām.

Kā bērns var iesaistīties virtuves darbos?

Ir veikti pētījumi, kas parāda, ka iesaistot bērnus ēst gatavošanas procesā vai nu mājās, vai arī vedot uz dažādām virtuves meistarklasēm, bērni ēd veselīgāk un pilnvērtīgāk. Viņiem ir lielāka interese par ēdienu, viņi gatavo ar lielu aizrautību, kā arī introvertākie bērni ēst gatavošanas laikā paliek atvērtāki.

Pētījumi rāda, ka bērni, kuri mājās palīdz vecākiem gatavot ēst vai nu katru dienu, vai arī dažas reizes nedēļā par 10% vairāk ēd dārzeņus, nekā bērni, kuri negatavo ēst. Kā arī, bērni ar labākām ēst gatavošanas prasmēm, pieaugušo vecumā veic veselīgākas izvēles attiecībā uz ēdienu – retāk izvēlas ātrās uzkodas, dod priekšroku maltītēm ģimenes lokā un vairāk gatavo ēdienus, kuros ir dārzeņi. Interesanti, ka pat veselīgo recepšu TV šovu skatīšanās ietekmē bērnus, un viņi biežāk izvēlas veselīgākas maltītes nekā ātrās uzkodas.

Lai saprastu, ko bērns katrā vecuma posmā ir spējīgs palīdzēt virtuvē, pievienoju idejas. Jāņem vērā, ka katrs bērns ir atšķirīgs, un ja šobrīd vēl viņš nespēj to, kas ir norādīts sarakstā, nav jāuztraucās – paspēs iemācīties!

1-18 mēneši.

Mazākie bērni arī var iesaistīties! Paņem bērnu līdzi uz virtuvi, atļauj sēdēt drošā vietā, piemēram, barošanas krēslā vai pavisam mazākie var rosīties uz paklājiņa. Stāsti līdzi ēst gatavošanas procesam, ļauj bērnam pasmaržot produktus, pieskarties tiem. Iedod rokās kādus gatavošanas rīkus, piemēram, koka karoti, lāpstiņu, mazu katliņu, kaut ko, ko bērns tik viegli nesaplēsīs. Neiesaku dot iepakojumus, jo jebkurš maisiņš vai iepakojums var jebkurā brīdī saplīst un nonākt bērna mutē. Brīžos, kad nevari veltīt bērnam 100% uzmanību (un ēst gatavošanas brīži tādi ir), tad labāk neriskēt ar iepakojumiem, lai cik bērnam tie interesanti nešķistu.

18 mēneši – 3 gadi

Ap pusotru gadu vai arī citiem bērniņi ap 2 gadu vecumu ir gatavi vairāk iesaistīties ēst gatavošanas procesos. Vecuma posmā no pusotra līdz 3 gadiem bērni virtuvē var noskalot augļus un dārzeņus, noplēst garšaugus no kātiņiem, sagriezt mīkstākus augļus un dārzeņus gabaliņos, iesmērēt pannas vai citus cepšanas traukus ar eļļu vai sviestu, maisīt mīklu bļodā, kult olas, saspaidīt dārzeņus biezenī, pārkaisīt ēdienam sāli vai garšaugus, bļodā ieliet vai iebērt sastāvdaļas, kā arī salikt netīros traukus trauku mazgājamā mašīnā vai izņemt tīros traukus ārā no tās.

Mana meita (2,5 gadi) vienmēr, kad ierauga, ka tūlīt gatavošu ēst, pieprasa savu kāpslīti virtuvē, lai varētu iesaistīties. Viņai ļoti patīk maisīt mīklu un to nolikt maliņā, kā viņa saka ‘’atpūsties’’, kult olas, griezt augļus un dārzeņus, bērt garšvielas un citas sastāvdaļas, un trauku ņemšana no trauku mazgājamās mašīnas un padošana man viņai ir ļoti iecienīta nodarbe. Protams, ēst gatavošanas process ir ilgāks kā tas būtu, ja es viena rosītos virtuvē, bet es vienmēr paturu prātā, ka, ja es viņai neļaušu iesaistīties, tad tas nokaus jebkādu vēlmi man palīdzēt turpmākā nākotnē. Un to es nevēlos.

4 – 5 gadi

Šajā vecuma posmā bērniem var dot jau sarežģītākus darbiņus, jo viņu smalkā motorika ir vairāk attīstījusies, lai gan tāpat bērnus nevajadzētu atstāt bez uzraudzības. Bērni var izrullēt un mīcīt picas vai maizes mīklu, izspiest sulu no citrona vai laima, pārsist un saputot olu, griezt dārzeņus un augļus, uzsmērēt sviestu vai ievārījumu, iestatīt taimeri, uzklāt galdu, noskalot traukus, salikt netīros traukus mazgājamā mašīnā un to ieslēgt, notīrīt darba virsmas un galdu.

6 – 9 gadi

Šajā vecuma posmā bērni ir jau apguvuši ēst gatavošanas pamatprasmes, un ir gatavi pamēģināt ko sarežģītāku. Protams, tikai tu zināsi un jutīsi, vai bērns ir jau gatavs mēģināt pieaugušo virtuves nažus, slēgt un izmantot cepeškrāsni un plīti.

Šis ir laiks, kad noteikti varat kopā pamēģināt kādu mazu projektu, piemēram, garšaugu audzēšanu, maizes cepšanu, makaronu veidošanu, varbūt varat kopā pagatavot saldējumu?

Bez visa iepriekšminētā bērns šādā vecumā var izmantot ķiploku spiedi, konservu attaisāmo, nomizot augļus un dārzeņus, sarīvēt sieru, saputot saldo krējumu ar rokas blenderi, griezt maizes šķēles, likt mīklu kēksiņu pannā, uzlikt produktus uz iesmiem, asistēt blakus plītij, palīdzēt izvietot pārtikas produktus pēc iepirkšanās.

Ja ir bailes dot bērnam nazi, tad var iegādāties speciālus cimdiņus bērniem, kuri ir izturīgi un paredzēti tam, lai bērns nesagrieztos. Piemēram, šādus.

Atceries, jo vairāk bērni zinās par ēdienu un tā gatavošanas procesu, jo ērtāk viņi ar to jutīsies, tāpēc bērni noteikti ir jāiesaista virtuves darbos!

Printējamie materiāli bērniem par uzturu

Punktu sistēma

Viens no veidiem, kā mazināt bērna izvēlīgumu uz ēdienu un panākt, ka bērns pagaršo kaut ko jaunu, ir izaicināt bērnu. Ja bērnam patīk izaicinājumi, viņš vienmēr grib būt pirmais un uzvarēt, tad pamēģini punktu sistēmu.

Ko tas nozīmē? Izvēlies konkrētu ēdienreizi un piešķir bērnam punktus par apēsto vai pagaršoto. Piemēram, 10 punkti par turku zirņiem un 15 punkti par spinātiem. Ja bērns pagaršo kādu jaunu ēdienu vai kaut ko, ko bērns neēd, tad viss ēdienreizes punktu skaits dubultojas. Ja tiek savākts nedēļas laikā konkrēts punktu skaits, tad papildus motivācijai var piešķirt balvu, piemēram, uzlīmes, došanos uz parku vai kino. Iesaku izvairīties no gardumiem vai naudas balvām.

Ideāli, ja ēdienreizē var nodrošināt pēc iespējas krāsaināku ēdienu - vismaz 3 krāsas uz šķīvja. Noteikti ir dzirdēts, ka iesaka apēst ''varavīksni''. :) Jo krāsaināks ēdiens, jo vairāk dažādākus vitamīnus, minerālvielas un antioksidantus uzņemam.

Piemērs ar vakariņām un kā skaitās punkti:

Olbaltumvielas - grilēta vistas fileja (10 punkti) ar brūnajiem rīsiem (5 punkti), klāt burkāni (10 oranžie punkti) un jauns produkts, ko bērns nav ēdis - kalē kāposts (15 zaļie punkti un viss savāktais punktu skaits dubultojas, ja bērns šo produktu pagaršo). Dzēriens - ūdens (5 punkti) un desertā zemenes (5 sarkanie punkti).

Kopā sanāk - 50 punkti x2 par jaunā 'produkta pamēģināšanu = 100 punkti.

Zemāk ir pdf fails ar tabulu, kurā ir sadalīti produkti, un to punktu skaits. Droši izprintē un papildini ar vēl produktiem! :)

Punktu_skaits.pdf

Tabula tulkota no grāmatas Jennifer Tyler Lee - The 52 new foods